Vīrs, Kas Zināja čūskuvārdus

“Tēvocis Votele stāstīja, ka mans tēvs – aizvien vēl mežā dzīvodams –no satraukuma un skaudības grasījies vai uzsprāgt, domādams par to, kādu saistošu dzīvi baudīja ciema ļaudis un cik gan tiem bija aizraujoši daikti. “Mums ir aši jāpārvācas uz ciemu!” viņš esot bļaustījies. “Citādi dzīve mums aizslīdēs garām! Mūsdienās visi normāli cilvēki dzīvo zem klajas debess, nevis krūmos! Arī, es gribu art un sēt, kā dara visur attīstītā pasaulē! Ar ko es esmu sliktāks? Negribu dzīvot kā ubags! Jūs tikai paraugieties uz bruņnešiem un mūkiem – tūlīt redzams, ka tie ir simt gadu mums priekšā attīstībā! Mums jāpiepūlē visi spēki, lai viņus panāktu!” Lēmets uzaudzis starp meža ļaudīm, kas vēl atminas laikus, kad igauņi bijuši vareni un pārtikuši un Ziemeļu Rupucis tos sargājis no visiem ienaidniekiem. Taču pasaule mainās, un līdz ar to arī cilvēku vērtības. Lēmets kļūst par pēdējo, kurš vēl māk senos čūskuvārdus… Viens no pasaulē pazīstamākajiem igauņu rakstniekiem Andruss Kivirehks (1970) romānā “Vīrs, kas zināja čūskuvārdus” saaudis vēsturiskos un mitoloģiskos motīvus, izveidojot krāšņu un simbolisku stāstu, kas neatstāj lasītāju vienaldzīgu. Aizraujoša, brīžiem smaidu, brīžiem melanholisku nostalģiju raisoša grāmata, kādu nebūsiet lasījuši. No igauņu valodas tulkojusi Zane Balode. “Uncle Votele told me that my father – still living in the forest – was about to explode with excitement and envy, thinking about what an exciting life the villagers enjoyed and how many exciting things they had. “We have to move to the village quickly!” he is said to have shouted. “Otherwise life will slip by us! Nowadays, all normal people live under the open sky, not in the bushes! Also, I want to plow and sow, as they do everywhere in the developed world! What am I worse off for? I don’t want to live like a beggar! You just look at the armadillos and monks – you can see right away that they are a hundred years ahead of us in development! We must do everything we can to catch up with them!” Lēmets grew up among forest people who still remember the times when Estonians were powerful and prosperous and the Northern Toad protected them from all enemies. But the world is changing, and with it, so are people's values. Lēmets becomes the last one who still knows the ancient snake words... One of the world's most famous Estonian writers, Andruss Kivirehks (1970), in his novel "The Man Who Knew the Snake Words" has woven historical and mythological motifs, creating a magnificent and symbolic story that does not leave the reader indifferent. A fascinating, sometimes smiling, sometimes melancholic nostalgia-provoking book, the likes of which you have not read before. Translated from Estonian by Zane Balode.